Ieva Samauska

Izdevniecība Pētergailis piedāvā saviem lasītājiem jaunu Ievas Samauskas pasaku bērniem un pieaugušajiem - ar visiem atpazīstamu politiķu un baņķieru piedalīšanos.

Vai politiskā elite, vēlēšanu kampaņas un „Domāšanas par saldumiem nodoklis” jau sasnieguši pat bērnus, rūķus un zirnekļus?
Valstī Vatlijā, kurā dzīvo grāmatas galvenā varone Kate, premjerministrsun viņa simts padomnieki izsludinājuši vēl nebijušu… Saldumu Aizliegumu. Iemesls: neizskaidrojama kaite G aršaskārpiņusajukumsindroms ,ar kuru sasirgušas visas šīs minētās personas. Grāmatā tai veltīta vesela nodaļa, bet īsumā šo slimību varētu raksturot kā ikvienam cilvēkam piederošo garšas kārpiņu (to, kas atbild par sāļu, skābu un rūgtu garšu) atmiršanu, paliekot tikai tām, kas sajūt saldo garšu. Līdz ar to nabaga valsts vadītāji nokļūst neapskaužamā situācijā, jo viņi spēj ēst vairs tikai saldu ēdienu. Līdzīgs liktenis piemeklē pārējos viņu radiniekus, kā arī citus sabiedriskos darbiniekus un ierēdņus, kuri nonāk saskarē ar sasirgušajiem. Pat viena telefona saruna var izrādīties liktenīga…

Elizabete Dievkociņa, viņas meita Kate un citi vatlijieši spiesti ievērot minēto Saldumu Aizliegumu, kas noliedz baudīt pat niecīgāko konfektīti. Labsirdīgais un taisnīgais Šokolādes rūķis Rabū nespēj izprast savādos likumus:

,,Aizliegums?! Aizliegts ēst saldumus?! – Bertolds Rabū saskaitās ne pa jokam. – Un paši tikmēr rij kā cūkas?

– Nē, – Kate samulsa. – Viņi paši neko citu nevar ieēst. Citādi viņiem būtu jānomirst badā...

– Nabadziņi! Nē, tas ir kaut kas neticams, – rūķis nevarēja rimties. – Tagad es saprotu, kāpēc tantīte un onkulītis no Smilšu ielas izskatījās tik izbijušies, kad promejot piedāvāju viņiem prāvus šokolādes krājumus. Skaidrs – uztraucās, ka šādi pārkāpj Saldumu Aizliegumu, ka tevi kakao! – un Rabū pikti piesita pie grīdas kāju.”