Izdevniecībai “Pētergailis”- 35!

Skaisto un gudro grāmatu radīšanas prieks!

Šis ir Latvijas grāmatniecībā nebijis stāsts par izdevniecību, kuras saknes rodamas Atmodas gadu laikraksta redakcijā, neizpaliekot pat omoniešu iebrukumam. Gan LTF izdevumu “Pētergailis”, gan šī paša nosaukuma grāmatu apgādu dibinājusi un joprojām vada Inguna Cepīte – arī vairāku apgāda grāmatu autore. LTF periodisko izdevumu 1990. gadā pārveidot par grāmatu izdevniecību mudinājuši arī divi tā dzejas nodaļas autori – Imants Ziedonis un Jānis Baltvilks.

Izdevniecība „Pētergailis” lasītājiem ir pazīstama ar izcilo latviešu un ārzemju autoru loku, kuru vidū Jānis Baltvilks, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis, Leons Briedis, Knuts Skujenieks, Gundega Repše, Nora Ikstena, Velta Sniķere, Rudīte Kalpiņa, Māris Bērziņš, Māris Čaklais, Māris Salējs, Jānis Einfelds, Inga Gaile, Amanda Aizpuriete, Astrīde Ivaska, Daina Sirmā, Juris Zvirgzdiņš, Inguna Ula Cepīte, Jānis Tomašs, Māris Rungulis, Ieva Samauska, Arno Jundze, Arto Pāsilinna, Johanna Sinisalo, Ričards Bahs, Žans Piažē, Vaira Vīķe-Freiberga, Ričards Rortijs, Džordi Sjerra i Fabra, Antans Šķēma, Ismails Kadare, Ķēstutis Kasparavičs, Jozefs Lada, Alena Mornštajnova, Contra, Andruss Kivirehks, Heli Lāksonena,Ričards Brotigans, Barts Mūjārts, Kairi Looka un daudzi citi. Arī mākslinieku veikums – vai tā būtu Ilmāra Blumberga gaišā saule, ilustrējot Vairas Vīķes-Freibergas „Saules dainas” vai Alekseja Naumova un Gitas Treices gleznas, Gunāra Kroļļa un Aivara Vilipsona grafikas un Elīnas Brasliņas un Viviannas Marias Staņislavskas zīmējumi bērnu grāmatās, – ir apgāda īpašās kvalitātes zīme. Tie palīdzējuši „Pētergailim” lepoties ar vairāk nekā pussimts nominācijām un gada balvām grāmatu mākslā, kas iegūtas gan Latvijā, gan pasaulē.

Daudzi notikumi apgāda vēsturē ir nepārvērtējami – piemēram, Kembridžas universitātes profesores Māras Kalniņš referāts un grāmatas „Dzintara ceļi” atvēršana Romā, prestižajā Etrusku muzejā, grāmatas angļu izdevuma pirmo eksemplāru dāvinot pasākuma patronam Itālijas prezidentam Džordžo Napolitano.

 Īpašs notikums visas valsts mērogā ir divas lieliskas grāmatu dizaina uzvaras starptautiskajās pasaules grāmatu izstādēs Leipcigā, grāmatām

„Baltijas elēģijas” un „Kafka un ceļojošā lelle” pārspējot turpat 40 valstis un vairāk nekā 500 grāmatu. Apgāda autori par apgādā „Pētergailis” izdotajām grāmatām ieguvuši arī nozīmīgas literārās balvas – starp tām gan Latvijas Literatūras gada balva (LaLigaba), gan Jāņa Baltvilka,Ojāra Vācieša un Aleksandra Čaka, Dzintara Soduma balvas kā arī „Latvju Tekstu” balva.

Izdevumi izvēlēti arī Latvijas sabiedriskā medija balvai un nominācijām “1 kg kultūras’’.

Pirmreizīgs notikums latviešu grāmatniecības vēsturē līdzās uzvarai grāmatu dizaina konkursā un iegūtajam Gada grāmatas godam saņemtā „Lielā mūzikas balva” – to iegūst Zanes Gailītes grāmata „Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli”.Pirmo reizi latviešu grāmatniecības vēsturē – tas sakāms arī par Nadīnes Vītols-Diksones grāmatas par pirmo sievieti – Latvijas valsts prezidenti atvēršanu Sorbonnas universitātē Parīzē, savukārt apjomīgās Ijas Bites monogrāfijas „Latvijas balets” ceļš uzsākts, atklājot Operas jauno zāli. Ar Ingunas Cepītes un Jura Zvirgzdiņa sarakstīto grāmatu, kurā atrodami pazīstamākie Eiropas bērnu literatūras varoņi un autori “No Rīgas līdz Rīgai. Tobiass un Tama lielajā Eiropas bibliotēku ceļojumā” tika atklāts jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Bērnu literatūras centrs. Īsts nacionālās grāmatniecības lepnums ir lieliskās grāmatas sērijā „Latvijas laikazīmes” par tādām personībām kā arhitekts Gunars Birkerts, diriģents Leonīds Vīgners, Latvijas valsts prezidente, folkloras pētniece dr. Vaira Vīķe-Freiberga, dzejnieks Ojārs Vācietis, aktrise Vija Artmane, dzejniece Māra Zālīte, dzejnieks Aivars Neibarts kā arī enciklopēdijas „Latvijas mākslas vēsture” un „Latvijas baleta enciklopēdija”, apjomīgo izdevumu “Rīgas viesnīcu arhitektūra”. Apgāds joprojām turpina iepazīstināt lasītājus ar nozīmīgām radošām personībām – te minami Zigmāra Liepiņa autobiogāfiskā "Mūzaīka”,izdevums “Sergejs Paradžanovs. Scenāriji un vēstules no zonas”, Maijas Amoliņas “Es zinu,nekad nebūšu iedomīgs! Mariss Jansons”.

Apgāds izdevis daudz vērtīgas mācību literatūras. Laikā, kad īpaši nozīmīga kļūst bērnu lasītprasme un lasītveicināšana, iepriecina fakts, ka tieši apgāda “Pētergailis” izdotās A.Reveliņas grāmatas “Sāksim lasīt” kopmetiens ir vairāki simti tūkstoši, izdevums nezaudē popularitāti jau vairāk nekā 30 gadus. Arī matemātiku no pirmsskolas līdz pat universitātei daudzi apguvuši tieši no izdevniecības “Pētergailis” autoru grāmatām.

Sevišķi garš ir izdotās oriģinālliteratūras un daudzvalodu izdevumu plaukts. Apgāds izdod arī grāmatas svešvalodās – nesen klajā nākusī Vairas Vīķes Freibergas “THE LOGIC OF POETRY. Structure and Poetics of the Latvian Dainas” ar latviešu dainu poētiku iepazīstina starptautisko auditoriju.

“Pētergaiļa” grāmatas, īpaši pēdējos gados, izdotas daudzos tulkojumos. Somijā pat tika pasūtīta grāmatas “Lauvas rūciens” otrā daļa, un nu jau somu valodā izdota arī Ingunas Ulas Cepītes un Jura Zvirgzdiņa sarakstītā trešā grāmata - “Rasas dienasgrāmata”, jo izdevums bija iekļuvis Somijas interesantāko grāmatu saraksta augšgalā, pasūtīta kā kopizdevums, kas ir vēl nebijis latviešu literatūras panākums.

Īpaši jāpriecājas, ka, gatavojoties Latvijas 100 - gadei, kad mūsu valsts bija goda viesis Londonas grāmatu tirgū, Ievas Samauskas dzejoļu krājums "Skaļā klase" kļuva par pirmo latviešu autora grāmatu, kas angliski lasošos bērnus

iepazīstināja ar latviešu literatūru, kam sekoja daudzu citu grāmatu tulkojumi.  “Pētergailis” laidis klajā arī vairāku autoru un ilustratoru - starptautisku balvu ieguvēju darbus, tostarp Astrides Lindgrēnas balvas laureāta Barta Mūjārta divu darbu tulkojumus.