jo īpaši mums – paaudzei, kas bērnību un jaunību vadījusi absurdajā

padomijā, bet brieduma gadus atgūtajā brīvajā Latvijā. Puse uz pusi. Tā

ir paaudze savas dzīves kalnā, no kura labi pārskatāmas abas puses.

Acis, ar kurām skatās Zigis, pārsvarā ir smejošas un ironiskas. Par

laimi, tajās lēkā arī pašironijas velniņi. Labs humors. Palaikam – aizkustinājums un mīlestība. Bērnišķīgs prieks, piedzīvojumu kāre. Bieži – skumīgs cinisms un nesaudzība pret liekuļiem un nodevējiem. Drebiet visi, kas Zigmaram gadu garumā ieriebuši un riebušies!

Tuvu pazīstot Zigmaru kopš rokoperas “Lāčplēsis” laikiem, gribu

uzsvērt grāmatas lielāko vērtību – autentiskumu. Rakstītais pēc stila un

satura ir atbilstīgs Zigmara būtībai. Tāds ir Zigmars, un tāda ir viņa

grāmata – īsta.

Laikmeta precīzas un ietilpīgas skices. Bērnības mistiskie pārdzīvojumi. Lidojošie šķīvīši, masonu loža, bīstamas saskarsmes ar noziedzīgo

pasauli, bohēma un, protams, populārās mūzikas un Operas vide ar

visnotaļ pazīstamiem personāžiem, kas tēloti gan ar iznīcinošu jautrību,

gan ar goddevību. Visi saukti īstajos vārdos.

Skandāls – būs!

Māra Zālīte