Roksana Jendžejevska-Vrubela. HIPOLITA KABEĻA NOSKAŅOJUMU GRĀMATA. Il. Gražina Rigalla. No poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode. Pētergailis, 40 lpp.

Grāmatas fragments: https://failiem.lv/u/hn6zq2kzdm

Nav kaprīzāka takšeļa par Hipolitu Kabeli. Te viņš ieslīgst pārdomās, te šķobās virs ēdiena bļodiņas, te metas sevi žēlot, te… Ak, viņam, šim sunim, nu gan ir noskaņojumu vairāk kā blusu! Nav viegli būt ar viņu biedros. Tam nepieciešama gluži eņģeliska pacietība un neizsmeļamas miera rezerves. Un kam gan tādas ir? Kaķim Aloizam Runcānam, uzticamajam draugam, kurš bez vilcināšanās atbildēs uz katru izmisīgo ziņu, pabaros ar desiņām un palīdzēs sameklēt pazudušo noskaņojumu. Vai pat atdos savu sapni, jo ko gan draudzības dēļ neizdarīsi…

Hipolits Kabelis ir īsspalvains taksis. Viņa labākais draugs ir kaķis: Aloizs Runcāns. Ieraugot šos divus draugus, nāk prātā sens sakāmvārds: dzīvo kā suns ar kaķi. Bet ne šajā stāstā. Divi pretstati viens otru lieliski papildina. Hipolitam dažreiz patīk eksperimentēt virtuvē. Tad viņš ar prieku uzaicina Aloizu paviesoties. Draugi skatās uz dzīvi no kaķa un suņa perspektīvas. Hipolitam patīk parādīt savu ikdienu Piebūdas vietnē. Portāls, kas ir ļoti līdzīgs Instagram , daudzu tik iemīļotam. Kādu dienu suns nolemj, ka viņš ir neveiksminieks, Piebūdas vietnē ieraugot, ka citi uzkāpuši pasaules augstākajā kalnā un lepojas ar saviem izcilības diplomiem. Un kā ar viņu? Viņš domāja, ka kādam interesēs viņa fotogrāfija ar makaroniem caurdurī. Tās, tiem citiem, ir tikai fotogrāfijas, atrautas no realitātes, kurās mazs peldbaseins izskatās daudz labāk nekā vislielākā svētlaime. Tā draugu mierina Aloizs. No šiem stāstiem uzzinām, ka tad, kad šķiet, esam vientuļi, neviens mūs nemīl – lielisks līdzeklis pret šāda veida sāpēm ir īsts draugs. Un slikta diena var pārvērsties par labu, pateicoties viņam.

Pazīstamās, daudzās valodās tulkotās poļu autores Roksanas Jerdžejevskas -Vrubelas humora un gudrības pilnajos brīnišķīgajos stāstos varoņi bieži ir dzīvnieki, kuros mēs tik lieliski atpazīstam paši sevi – kopā ar saviem netikumiem un prasmēm. Arī grāmatā “Hipolita Kabeļa noskaņojumu grāmata”, ko latviski tulkojusi Ingmāra Balode, un visai ekspresīvi ilustrējusi Grožina Rigalla, smejamies, brīnoties, cik mūsu daba var būt sarežģīta un reizē vienkārša. Grāmata gan piecgadniekiem, gan jebkuram – mazam vai lielam..

***

Pēc ilgāka pārdomu mirkļa Hipolits izdzēsa savu nupat vēl priecīgo, taču, izrādās, nesvarīgo ierakstu, aizvēra datoru un vilkās nokāst makaronus, kas pa to laiku jau bija paspējuši pielipt pie katliņa dibena.

– Es pat makaronus nevaru normāli izvārīt, es nederu nekam, pilnīgi nekam. Viss pagalam… Ja nav, par ko lepni paluncināties pasaules priekšā, nav ko līst Piebūdā, – Hipolits pie sevis ņurkstēja, klādams galdu.

– Piebūda? – ziņkārīgi apjautājās Runcāns, kurš nupat bija ienācis pa durvīm. – Tu runā par to jocīgo vietu, ko suņi nodibināja, lai lielītos un izrādītos?

– Vai tad kaķiem savas Piebūdas internetā nav? – brīnījās Kabelis.

– Protams, ne! Mums, kaķiem, nepatīk salīdzināties, esam pārāk īpaši, lai ko tādu darītu.

Grāmatas tulkojumu atbalstījis Poijas Grāmatu institūts.