Bianka Bellova “Ezers”, 190.lpp, ar grāmatas fragmentu varat iepazīties šeit: https://ej.uz/3iee

Neskatoties uz laimīgo bērnību ezera krastā vecvecāku paspārnē, Nami vēlas uzzināt, kas ir viņa vecāki. Tas nav viegli, zēnam nākas sastapties ar pieauguša cilvēka dzīves grūtībām, nežēlību. Bet liktenis viņam sūta arī daudzus gaišus cilvēkus – darba biedru Ņikitiču, aristokrātisko Veco dāmu, kas palīdz zēnam atgūt mātes mīlestību. Bet kas īsti ir Nami tēvs? Kāpēc ezers, pie kura viņš atgriežas, lai sastaptu savu bērnības mīlestību, mainās – dabas untumu vai cilvēku nolaidības un alkatības dēļ?

Bulgāru izcelsmes čehu rakstniece Bianka Bellova ierosmi grāmatas rakstīšanai guvusi no “National Geographic” redzētajām Arāla jūras fotogrāfijām: kamieļi starp tuksneša vidū rūsējošām zvejnieku laivām, industriālās ēkas toksisku putekļu kupenu vidū. Kādreiz trešajā lielākajā pasaules ūdenstilpē patlaban ir vairs tikai 10 procenti ūdens apjoma. Ar atsauci uz bijušo padomju okupāciju autore radījusi fiktīvu ezeru, ko posta klimata pārmaiņas un cilvēki, radīdami veselības problēmas un bezdarbu. Rakstniece apgalvo, ka nebalstās ne uz kādām politiskajām sistēmām un savu darbu sauc par antiutopiju. Šajā ziņā literatūrkritiķi to salīdzina ar Džordža Orvela „1984”.

Pēc grāmatas izlasīšanas sajūtama spēcīga pēcgarša – tik skarbs, patiess, savdabīgs bet arī intriģējošs ir “Ezers”. Ezers ievelk sevī. Un neatlaiž.

Literatūrkritiķi atzīmējuši, ka Bianka Bellova raksta gluži kā rakstnieks - vīrietis, bet pati autore uzskata, ka lasot labu grāmatu, šādam jautājumam pat nevajadzētu rasties. Viņas iemīļoto autoru vidū ir abu dzimumu rakstnieki.

Biankas Bellovas grāmata “Ezers” saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu 2017, Magnesia gada balvu literatūrā 2017 un Čehijas Nacionālo jaunatnes literatūras balvu 2017. Tā tulkota vairāk nekā 20 valodās.

No čehu valodas tulkojusi Halina Lapiņa