Minna Lindgrēna. Nāve Vakarbirzēs”. No somu valodas tulkojusi Gunta Paavola. Pētergailis, 2022, 271 lpp.

Kurš gan ticētu, ka veco ļaužu aprūpes centrā “Vakarbirzes” notiks kas noziedzīgs: aizdomīgi nāves gadījumi, zādzības, narkotiku tirdzniecība? Vismaz Sīri un Irmai, mājas deviņdesmitgadniecēm, to grūti iedomāties.Tāpat kā pārējiem nama iemītniekiem, arī viņu dzīvi pārsvarā piepilda dīks laiks, ko abas cenšas aizpildīt ar sarkanvīnu, braucieniem ar tramvaju un bērēm. Tomēr “Vakarbiržu” dīvainos notikumus izpētīt ir pat interesantāk nekā kāršu spēli ar vēstnieku – nemaz nerunājot par nemitīgajiem rokdarbu, dejošanas un akordeona vakariem, kuros mājas iedzīvotāji piedalās lielākoties aiz žēluma pret aprūpes nama darbiniekiem. “Nāve Vakarbirzēs” ir asprātīgi uzrakstīts, aizraujošs stāsts par vecumdienām, draudzību un dzīvi diezgan parastā veco ļaužu mājā, kur katru var piemeklēt par nāvi sliktāks liktenis – neviens pēc piespiedu ievietošanas demences palātā nav pasargāts no daudzajiem medikamentiem.

"Saprotami, ka no grāmatas ar nosaukumu “Nāve Vakarbirzēs”, kurā nopietna gadagājuma cilvēki, vecāki par deviņdesmit gadiem, gaida nomiršanu aprūpes namā, iepriekš netiek gaidīts kas smieklīgs un uzjautrinošs. Bet es neatceros, kad būtu tā smējusies, pie tam tik aizrautīgi kā lasot Minnas Lindgrēnas romānu!"

(Aino-Maria Savolainena, Amman Lukuhetki )

Minna Lindgrēna (Minna Lindgren, 1963) ir rakstniece, muzikoloģe un žurnāliste, kas pazīstama ar savu dīvaino rakstīšanas stilu un bezbailīgo, savdabīgo pieeju tādām tēmām kā opera un nāve. Līdzās romāniem viņa ir sarakstījusi zinātniskas grāmatas par klasisko mūziku. 2009. gadā Lindgrēna ieguva Bonnier žurnālistikas balvu.

Lindgrēna literatūrā vislabāk pazīstama ar “Vakarbiržu” triloģiju, kuras tulkojumi izdoti 17 valstīs. Pēdējā triloģijas daļa tika nominēta Starptautiskajai Dublinas Literatūras balvai 2019. gadā. Lindgrēna sarakstījusi arī filmu scenārijus: “Dusmīgā atraitne” (Angry Widow) 2018), “Tālā mīla” (A Far Far Love (2019) un “Cerība nemirst nekad” (Hope Never Dies (2020).

Minnas Lindgrēnas grāmatas ir guvušas gan ievērojamu kritikas atzinību, gan lasītāju ievērību un panākumus Somijā un starptautiskā mērogā.

Literatūras blogere Annmarija Salmela (Annmari Salmela) par Vakarbiržu triloģiju raksta "Minnas Lindgrēnas spilgtais aprūpes nama apraksts liek aizdomāties par attieksmi pret veciem cilvēkiem. (--) Šī grāmata ir daiļliteratūra, bet neatstāj doma: tā tas patiesi varētu būt. (--) Lindgrēna pārzina gan satīru, gan ironiju, un, neskatoties uz smagajām tēmām, lasītājam lasot, lielākoties garantēts labs noskaņojums. Lasīšanu īpaši patīkamu dara precīzie teikumi, labs ritms un lieliski sižeta pavērsieni."

“Irma smējās tā, ka viņas apaļais augums līgojās un balss spalgi iespiedzās augstos toņos. Viņai vienmēr mugurā bija kleita, vēlams, tumši zila, un arī ikdienā ausīs briljanti, ap kaklu pērļu virtene un ap kreiso roku divas zelta rokassprādzes. Kad viņa Pagājušajā nedēļā “Vakarbiržu” karogs tika nolaists pusmastā, un, tā kā kundze ar platmali nebija rādījusies vairākas dienas, vecļaudis nodomāja, ka mirusi. Bet vakar dāma ar tirkīzkrāsas cepuri galvā pēkšņi ieradās uz bingo spēli. Ieviesusi rezerves daļu sirdij un gandrīz nomirusi no infarkta.

– Tas var nozīmēt pat desmit papildu gadus, – teica Irma. – Nabaga cilvēks.”

runāja, dzīvīgi žestikulēdama, rotas jauki džinkstēja.