Senie dzintara ceļi: No Rīgas līdz Bizantijai

Autore: Māra Kalniņa, SENIE DZINTARA CEĻI: NO RĪGAS LĪDZ BIZANTIJAI, 400 lpp

Izdevniecība “PĒTERGAILIS” piedāvā latviešu un ārzemju lasītājam patiesi īpašu izdevumu komplektu - Kembridžas Universitātes profesores Māras Kalniņas grāmatas „The Ancient Amber Routes: Travels from Rīga to Byzantium” („Senie dzintara ceļi no Rīgas līdz Bizantijai”) manuskripts gandrīz vienlaikus ar nodibinājuma “Rīga _2014” līdzdalību piedzīvo bagātīgi ilustrētus grāmatu izdevumus gan latviešu (tulkotāja Elita Saliņa), gan angļu valodā, kā arī audiogrāmatu izdevumus, kuros tekstu ierunājušas autore (angļu val.), un Zane Daudziņa (latv. val.). 

Tā kā autores manuskripta pamatā ir plašs vēsturisko avotu izpētes materiāls un pašas autores veiktais izpētes darbs daudzu valstu muzejos un konkrētās dzintara tirdzniecības ceļa vietās, izstrādāta grāmatu un audiogrāmatu vienojoša stilistikas koncepciju, kas paredz nepieciešamību apvienot zinātniskam darbam piemītošo vēsturisko faktu bagātību un precizitāti ar ceļojuma aprakstam raksturīgo vieglumu.

Dzintars un tā vēsturiskie ceļi jaunajā grāmatā atklājas pavisam neredzētās krāsās, neticamos pagriezienos.

No mezolīta un paleolīta cilvēku apbedījumos atrastā Baltijas dzintara Baltijas dzintara, saules akmens  kā saiknes ar aizvēsturiskajiem pirmsākumiem un cilvēces kultūras un civilizācijas rītausmu līdz dzintara artefaktiem  muzejos un tā vietai mūsdienās rotās, medicīnā, tekstilijās.

Bet galvenokārt stāsts tomēr ir par ceļiem – no dzintara gabala, kas atrasts Liepājas jūrmalā vai Nidā līdz   Akvilejas meistaru darinājumiem senatnē un Baltijas dzintara iespējamai klātbūtnei faraonu apbedījumos Ēģiptē.

Ne velti dzintars ir saules akmens –senajā Romā Baltijas dzintara gabals bērna dūrītes lielumā tika vērtēts 5 reizes augstāk par zeltu.

Grāmatā dzintara ceļi mūs aizved uz daudzām iepazītām un neiepazītām vietām un katru  grāmatas lappusi pilnīgi noteikti apspīd saules akmens siltā gaisma. 

Atbildīgā redaktore-Inguna Cepīte,

Zinātniskaise redaktors –Valdis Bērziņš

Tulkotāja uz latviešu valodu Elita Saliņa

Māksliniece –Gita Treice

EPIGRĀFS: Kas senatni pētī, nākotni svētī.

(Latviešu tautas sakāmvārds )

Mana tēva un mātes piemiņai

 PATEICĪBAS VĀRDI

Iecere sarakstīt šo grāmatu izauga no vēlmes pastāstīt par manas ģimenes bēgļu gaitām no Latvijas pēc Otrā pasaules kara un uzzināt vairāk par šīs mazās valsts un tās tautas neparasto vēsturi. Vēstījuma formu ietekmējušas atmiņas par diviem priekšmetiem, kas bērnībā rosināja manu iztēli: pirmais bija liels dzintara gabals, ko māte bija atradusi izskalotu Baltijas jūras krasta gaišajās smiltīs, otrs – grāmata, kuru tēvs man uzdāvināja trīspadsmitajā dzimšanas dienā: Arnolda Spekkes klasiskais pētījums „Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeogrāfiskā atklāšana”. Kad Baltijas valstis divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā atguva neatkarību, es atgriezos Latvijā, lai uzzinātu vairāk par savu dzimteni. Tur iepazītais pamudināja mani doties ceļojumā, kas aptvēra visu kontinentu un aizveda mani atpakaļ laikā līdz aizvēsturiskajām indoeiropiešu migrācijām, no kurām cēlušās modernās Eiropas valodas un tautas.

Es ar pateicību pieminu Kembridžas universitāti, kas piešķīra man akadēmisko atvaļinājumu, lai es varētu uzrakstīt šo grāmatu, un daudzu Eiropas muzeju kuratoru un bibliotekāru labvēlību un entuziasmu, kuri laipni atļāva man iepazīties ar viņu dzintara kolekcijām un arhīviem, kā arī Rīgas pilsētas domei par finansiālo atbalstu. Īpašs paldies manai mīļajai Sigmai Ankravai un viņas ģimenei, maniem draugiem Denisam, Klērai, Nīlam, Kristīnei, Patrikam un Megijai, kuri piedalījās dažos no maniem piedzīvojumiem, un jo sevišķi Mērijai Īdei, kura izlasīja nodaļu melnrakstus un uzmundrināja mani visā darba gaitā. Paldies Ingūnai Cepītei un Anitai Rožkalnei no izdevniecības „Pētergailis” par viņu enerģiju un aizrautību darba gaitā un Valdim Bērziņam par nenovērtējamu palīdzību grāmatas rediģēšanā. Visvairāk man tomēr jāpateicas latviešiem, kas uzticēja man savus dzīvesstāstus, un gan dzīvajiem, gan jau mūžībā aizgājušajiem pētniekiem, kuru darbi sniedza grāmatas uzrakstīšanai nepieciešamo informāciju. Par iespējamajām kļūdām atbildīga esmu vienīgi es.

Par autori

Dr.Māra Kalniņa ir Kembridžas universitātes Corpus Christi koledžas locekle. Universitātē viņa strādājusi kā vadošā pētniece modernās angļu literatūras laukā.Pēc izcelsmes latviete, viņa savā jaunākajā grāmatā"Senie dzintara ceļi: No Rīgas līdz Bizantijai" aplūko saites, kas vieno Baltijas telpu ar Vidusjūras un Melnās jūras kultūrām.

Šeit saite uz grāmtas atvēršanas svētkiem: http://ej.uz/vwoa